Viss sākās ar paroles lodziņu.

Man ir divi dēli - četrus un astoņus gadus veci.

Gudrā pele sākās ar jaunāko. Es strādāju IT jomā, bieži no mājām, tāpēc viņš katru dienu redz mani pie datora. Kad es neskatos, viņš aizlavās pie mana datora, kur uz ekrāna gaida Windows paroles lodziņš. Viņš spaida taustiņus un skatās, kā lodziņā parādās punktiņi. Ja viņam pajautā, ko viņš dara, atbilde vienmēr ir tā pati: „Es strādāju!“

No tā dzima pirmā doma - uztaisīt viņam pavisam vienkāršu programmu, kurā katrs taustiņš kaut ko parāda: dzirkstelītes, salūtu, kādu bildi. Neko vairāk.

Mājās es viņu saucu par peli - „mana mazā pele“. Kad viņš sēdēja pie mana datora un „strādāja“, viņš man bija gudrā pele. Tā arī radās nosaukums.

Taču viena doma veda pie nākamās. Vecākais dēls mēdz noskumt, kad jāpilda mājasdarbi vai kad kāda tēma skolā vienkārši nav saprotama. Viņam vajadzēja vietu, kur tēmu izskaidro mierīgi un tik reižu, cik vajag, un kur pēc tam var uzspēlēt ko ļoti jauku. Latviski. Tādu es neatradu - lielākā daļa bērnu lietotņu ir angļu valodā.

Tā vienkāršā programmiņa izauga par veselu datoru. Bija vakari, kad sēdēju līdz trijiem naktī un domāju: „Vēl tikai šo vienu ideju.“ Idejas nebeidzās. Man nācās sevi burtiski apturēt, lai Gudrā pele beidzot nonāktu arī pie citām ģimenēm.

Gudrā pele nekad nebūs pabeigta, un tā tas ir iecerēts. Mans uzdevums ir to papildināt vēl un vēl - ar jautrākajām spēlēm un noderīgākajām mācībām, ko vien spēju izdomāt.

Linardsdivu puiku tētis un Gudrās peles veidotājs